Viena no populārākajām sportiskajām nodarbēm, kas neprasa ne lielu ieguldījumu, ne īpašas prasmes, ir skriešana. Daudzi iecienījuši rīta vai vakara skrējienu, lai uzturētu sevi formā, bet neskaitāmi skrējēji treniņus uztver vēl nopietnāk. Lai skrējiens izdotos un organisms spētu sagatavoties slodzei vai tieši pretēji – atpūsties pēc treniņa, talkā var nākt joga. Kāpēc abus var salīdzināt ar teicienu, – kā cimds ar roku, lasi turpinājumā.
Es neesmu aizrautīga skrējēja. Vēl nesen izvēlējos garākas pastaigas, jo skriešanu nevarēju izturēt, bieži nepareizi elpoju, kas lika sāpēt sāniem, tāpat aizmirsu iesildīties, kas rezultējās ar muskuļu sāpēm, kā arī izvēlējos savai sagatavotības pakāpei neatbilstošas distances, kas, protams, noveda pie spēka trūkuma. Kādā iedvesmas brīdī sapratu, ka tomēr skriet vēlos, bet šoreiz sākšu pamazām.
Meklējot informāciju, kārtējo reizi sapratu, ka pietrūkst ļoti nozīmīgi aspekti – kārtīga iesildīšanās, pareiza elpošana un mazāks mērķis noskrietajiem kilometriem vai laikam. Vēru vaļā rakstu par jogas efektīvo ietekmi skrējējiem, un izvēlējos iesildīšanās un atsildīšanās vietā izmantot jogas elementus. Kādā reizē tie bija lēni saules sveicieni, citā – vienkārši apsēdos uz paklājiņa, noskaņojos, iesildīju plecus un nedaudz pastiepu kāju muskuļus. Efekts bija jūtams jau pēc pirmā kilometra, kas man ir lūzuma punkts.
Nākamajā reizē ieplānoju atsevišķu 30 minūšu nodarbību dienā, kad vēlējos doties skriešanas treniņā. Jogoju ar domu, ka ikviena poza un stiepšanās vingrinājumi, kā arī elpošana, jau mani noskaņo skriešanai vakarpusē. Es neesmu no garo distanču piekritējiem, tam man vēl nav tik daudz sagatavotības, bet pēc mēģinājuma savienot jogas un skriešanas aktivitātes, redzu labus uzlabojumus abās pusēs. Tieši tāpēc – kā cimdiņš ar roku.
Pēc laika jogas praksē sajutu lielāku izturību, kas panākta skriešanas rezultātā. Savukārt skriešanas treniņā – ķermenis kļuvis spēcīgāks, varu labāk koncentrēties elpošanai un tam, ko daru. Sevi varētu drīzāk nosaukt par entuziastisku iesācēju abās jomās, taču gan iesācējiem, gan jau ilgstošiem skrējējiem joga var palīdzēt ne tikai atgūties pēc lielas slodzes, bet arī palielināt ķermeņa spēku un koncetrēšanos, tā “Self”.
Meklējot informāciju, kārtējo reizi sapratu, ka pietrūkst ļoti nozīmīgi aspekti – kārtīga iesildīšanās, pareiza elpošana un mazāks mērķis noskrietajiem kilometriem vai laikam. Vēru vaļā rakstu par jogas efektīvo ietekmi skrējējiem, un izvēlējos iesildīšanās un atsildīšanās vietā izmantot jogas elementus. Kādā reizē tie bija lēni saules sveicieni, citā – vienkārši apsēdos uz paklājiņa, noskaņojos, iesildīju plecus un nedaudz pastiepu kāju muskuļus. Efekts bija jūtams jau pēc pirmā kilometra, kas man ir lūzuma punkts.
Nākamajā reizē ieplānoju atsevišķu 30 minūšu nodarbību dienā, kad vēlējos doties skriešanas treniņā. Jogoju ar domu, ka ikviena poza un stiepšanās vingrinājumi, kā arī elpošana, jau mani noskaņo skriešanai vakarpusē. Es neesmu no garo distanču piekritējiem, tam man vēl nav tik daudz sagatavotības, bet pēc mēģinājuma savienot jogas un skriešanas aktivitātes, redzu labus uzlabojumus abās pusēs. Tieši tāpēc – kā cimdiņš ar roku.
Pēc laika jogas praksē sajutu lielāku izturību, kas panākta skriešanas rezultātā. Savukārt skriešanas treniņā – ķermenis kļuvis spēcīgāks, varu labāk koncentrēties elpošanai un tam, ko daru. Sevi varētu drīzāk nosaukt par entuziastisku iesācēju abās jomās, taču gan iesācējiem, gan jau ilgstošiem skrējējiem joga var palīdzēt ne tikai atgūties pēc lielas slodzes, bet arī palielināt ķermeņa spēku un koncetrēšanos, tā “Self”.
